Kāds labums no saules blendes?

Saules blende ir plastmasas gabals, kas stiprinās pie objektīva un pagarina to. Tā veic vismaz divas svarīgas funkcijas: (1) kontrolē caur objektīvu ienākošās gaismas daudzumu tādā veidā palielinot arī kontrastu un (2) aizsargā objektīvu no fiziskiem bojājumiem. Protams, galvenais iemesls kāpēc blendes eksistē ir kontrolēt gaismas daudzumu kas ienāk caur objektīvu, lai nerastos dažādi izgaismojumi fotogrāfijā un protams uzlabotu kontrastu, arī bagātina krāsas un dod dziļāku piesātinājumu. Labs blakusefekts ir tas, ka saules blende aizsargā objektīvu (un priekšējās lēcas) no nejaušiem atsitieniem, tāpēc arī ir pieejamas vēl izturīgākas saules blendes, kas izgatavotas no metāla. Taču ir arī gumijas saules blendes, no kurām labums ir tāds, ka tās ir daudz universālākas ar vairāku pakāpju pagarināšanas iespējām un iespēju saplacināt tā, lai somā neaizņem daudz vietas. Objektīviem ar lielākiem fokusa milimetriem ir attiecīgi arī garākas saules blendes, kas priekšējo lēcu aizsargā arī no lietus un putekļiem.

Iespējams būsiet ievērojuši, ka vairākām blendēm ir viļņota forma (ar izcilņiem, ziedlapas forma). Šīs saules blendes tā arī sauc Ziedlapas formas blendes (Petal shape hoods). Ziedlapas forma ļauj saules blendi padarīt maksimāli garu, tā lai tā vēl nebūtu redzams kadrā. Kā zināms, objektīvs ir apaļš, bet fotogrāfijas ko uzņemam - taisnstūrveida. Ja šīs ziedlapas formas blendes pārveidotu precīzi apaļas, tad kadra/bildes stūros saules blende būtu redzama. Taču ne visām blendēm ir ziedlapas forma. Ir arī pilnīgi apaļas un noslēgtas. Augstākās klases (fiksētajiem) objektīviem parasti  ir šī veida blendes, jo tiem parasti nav jāsaskarās ar mērogmaiņas problēmām.

Papildus par Nikon saules blendēm var vēl palasīt vienā no maniem iepriekšējiem rakstiem, skatīt/spiest šeit.

Pasaulē dārgākās DSLR [Papildināts 2]

Ja jau rakstīju iepriekšējā rakstā par vispār dārgāko fotokameru uz Zemes virsmas, tad šajā rakstā doma ir par loģisku turpinājumu - apskatīsim kas ir dārgākā mūsdienu digitālā fotokamera, kurai nenāk līdzi antikvāra vērtība.

Iespējams (uz šo brīdi), dārgākā digitālā fotokamera ir Hasselblad H4D-60. Šai vidējā formāta DSLR fotokamerai ir 60 Megapikseļu 40.2x53.7mm sensors, kas nozīmē gandrīz neierobežotu izšķirtspēju līdz vissīkākajai detaļai. Kamerā iebūvētas arī vēl citas labas lietas kā speciāla fokusēšanas sistēma, kura atļauj brīvi nedaudz pārvietot fotokameru tuvāk vai tālāk no fotogrāfējamā objekta un rezultātā nav jādomā par pārfokusēšanu. H4D-60 bez objektīva maksā aptuveni 19.5 tūkstošus latu ($40`000), bet ja vēl vēlamies paņemt klāt kādu H-sistēmas objektīvu, tad jāpieliek vēl aptuveni no 1 līdz 4 tūkstošiem latu. Taču nopērkot šo kameru jūs automātiski iegūstat biedra karti Hassleblad īpašnieku klubiņā, kas piešķir ekskluzīvu iespēju un pieeju informācijai pie citiem profesionāliem fotogrāfiem un ļauj iespēju parādīt citiem savas fotogrāfijas un tādā viedā iegūt jaunus klientus.

Dažas citu kompāniju ražotās fotokameras cenas ziņā daudz neatpaliek no šīs, kā piemēram:

Mamiya DM56 - ja nu jūs nevarat atļauties "Hasseli", tad var apskatīties šo, kas tiek pārdota aptuveni pa 16 tūkstošiem latu, taču arī izšķirtspēja ir mazāka - 56Mpix.

Phase One (P65 digitālā aizmugure + 645DF korpuss + 80mm objektīvs) ar 65 Megapikseļu izšķirtspēju ir viena no līderēm šajā jomā un maksā aptuveni $37 000 jeb 17 800Ls.
Taču, ja nomainām P65 uz Leaf-Aptus-II 12/12R digitālo aizmuguri (digital back), tad šī varētu arī iegūt dārgākās fotokameras statusu pasaulē. Leaf Aptus-II 12R pašlaik ir vislielākā izšķirtspēja kas ir 80 Megapikseļi un tās aptuvenā cena 15 500Ls.

Seitz 6×17” ir digitālā fotokamera, kas paredzēta paronāmas skatu fotogrāfēšanai un ar iespēju izveidot fotogrāfiju ar līdz pat 160 Megapikseļu izšķirtspēju. Cena kopā ar 3D skanēšanas aizmuguri (darbojas savādāk kā digitālā aimugure (digital back)) ap 19 tūkstošiem latu.

Leica S2 - ir ikdienišķāka DSLR fotokamera un pat maksā arī diezgan ikdienišķi (ap 1300Ls), taču vēljoprojām ar salīdzinoši labu izšķirtspēju - 37.5Mpix. Ir arī Leica S2-P, kas gan ir mazliet dārgāka, taču būtībā ar nenozīmīgiem uzlabojumiem. Šī kamera tika pieminēta arī tāpēc, jo šo Leica S2-P izmanto Krievijas prezidents Dimitrijs Medvedevs. Bet, iespējams, ka viņam ir arī citas fotokameras, jo kā dzirdēts, viens no Medvedeva vaļaspriekiem ir arī fotogrāfēšana, kā arī viņam pašam patīk bildes apstrādāt.

Sinar P2 4x5 un Sinar eMotion 75 - SINAR ir akronīms vārds no Studio-Industry-Nature-Architecture-Reproduction. Katrai no fotokamerām ir 33Mpix sensors un katra maksā aptuveni 7 tūkstošus latu.

Sinarback eVolution 86 H - vēl viens Šveices kompānijas Sinar AG izstrādājums - digitālā aizmugure (digital back) un tās cena aptuveni 14 tūkstoši latu. Kopā ar visiem pārējiem nepieciešamajiem aksesuāriem varētu sacensties par (otras) dārgākās digitālās fotokameras vietu, jo adaptera cena uz konkrētu fotokameru ir aptuveni 500 - 900 latu, plus vēl attiecīgi jāpieskaita pati fotokamera ar attiecīgu objektīvu. eVolution 86 H viedo ļoti austas izšķirtspējas un kontrasta fotogrāfijas izmantojot 4-kadru (4-shot) režīmu, kad sensors tiek pabīdīts vertikāli un horizontāli 3 reizes (katram pikselim, RGB), tā lai katrs pikselis atrastos tieši viens virs otra un katrs attēla punkts (no 4 attēliem) vienmēr būtu pārklāts ar primāro krāsu (sarkana, zaļa un 2x zilā). Protams, iespēja ir arī fotogrāfēt parastajā (1-kadra) režīmā.

Pie šī paša - Sinarback eVolution 86 H + Sinar P3 - ap 14 400 latu.

Linhof Technorama 617S III Jubilee + 90/5.6XL - šī fotokamera paredzēta paronāmas skatu fotogrāfēšanai un cena aptuveni 5000Ls.

Nikon D3x - salīdzinājumā ar augstākminēto Linhof, visiem ļoti zināma un izplatīta, cena aptuveni 4000Ls.

Canon EOS 1D Mark IV - cena nedaudz zemāka kā augstākminētajai Nikon, bet sīvs konkurents.

1923.gada Leica 0-sērijas fotokamera kļūst par līdz šim dārgāko Pasaulē

Šī 0-sērijas 1923.gada Leica nesen izsolē tika pārdota pa 1`320`000 Eiro (gandrīz viens miljons latu).

Vairāk lasīt šeit.

Nikon objektīvu saules blendes (lens hoods)

Diemžēl man nav sanācis laika veltīt šim blogam sakarā ar to ka ir ļoti daudz darba pēdējā laikā. Bet tomēr mēģināšu atrast laiku uzrakstīt šoreiz par Nikon blendēm. Varbūt kādam tas tiešām var noderēt un kāds var iegūt papildus noderīgu informāciju.

Neplānoju tagad rakstīt kāpēc saules blendes ir vajadzīgas, bet ja tas kādam interesē un nav drošs kāpēc tās tiek lietotas, varat ziņot man (arī šeit pat blogā caur komentāriem) un mēģināšu uzrakstīt rakstu.

Tātad par Nikon. Nikon korporācija gandrīz visiem saviem objektīviem ir izveidojusi vienu vai pat vairākas saules blendes. Dažiem objektīviem kā fisheye (ļoti liela platleņķa) un tele-objektīviem ir jau iebūvētas saules blendes. Mūsdienās visām Nikon blendēm ir specifiski nosaukumi, lai būtu vienkāršāk atrast savam objektīvam atbilstošo blendi, bet, ja tādas nav, tad - alternatīvu, taču pirmajām blendēm nebija ne nosaukuma ne numura.

Sākotnējās blendēs (skatīt att.augstāk) bija iegravēts neizkrāsots F burts, vārds NIKKOR, fokusa garums centimetros vai milimetros un maksimālā diafragma. Taču vēlāk Nikon sāka lietot speciālus nosaukumus savām saules blendēm, kuros ir iekļauts saīsinājums no angļu vai/un japāņu vārda, kas norāda blendes tipu.

Pirmais burts nosaukumā vienmēr ir H, kas ir no angļu vārda Hood (diafragma) vai arī japāņu Hiyoke pirmā burta. Otrs burts attiecīgi norāda blendes tipu, tad defise un cipars/skaitlis, kas norāda uz konkrētu objektīvu.

HR = hood + rubber (blende + gumija), kas ir gumijas saules blende (skatīt zemāk)

HS = hood + snap-on (blende + uzlikšana ar saspiešanu)

HN = hood + "nejikomi" (blende + skrūve), uzskrūvējamā blende

HK = hood + "kabuse" (blende + uzslidināms)

HB = hood + bayonet (blende + bajonete), bajonetes blende ir pati populārākā pašlaik

HE = hood + extension (blende + paplašinājums)

Daudziem objektīviem ir līdzīgs filtra izmērs, tāpēc arī vairākas blendes var aizvietot viena otru (it sevišķi skrūvējamās), bet šajā gadījumā ir jāuzmanās vai aizvietojamā blende slikti neietekmēs bildes kvalitāti, ja tā, piemēram, par garu un neatbilst objektīva fokusa attālumam.

Kā mēs zinām, piemērota blende ne tikai aizsargā objektīvu no nejaušiem fiziskiem atsitieniem, bet arī ievērojami palīdz uzlabot bildes kvalitāti, kontrastu. Blende ir it kā vienkārša lieta, bet vairākas pirmā izdevuma un speciālā izdevuma blendes ir maz pieejamas un tāpat kā daudzām citām lietām, arī blendes cena var sasniegt vairāku tūkstošu dolāru vērtību. Piemēram šī (zemāk) ir pašlaik dārgākā Nikon blende:

Kāpēc Zeme izskatās savādāka caur Krievu objektīviem?

Tā pati planēta, tas pats skatupunkts, tātad, kāpēc Zeme fotografēta no Krievijas satelīta izskatās atšķirīga no NASA's. Atšķirība ir tajā, ka krievi izmanto nedaudz atšķirīgu fotogrāfēšanas tehnoloģiju, kur cilvēka acij redzamie gaismas viļņi tiek sakombinēti ar viļņiem, kas ir tuvu infrasarkanajai gaismai. Rezultātā iegūst tādus attēlus, kuros vieglāk saskatīt Zemes veģetāciju, dažādās Zemes krāsas, kalnu un iedobumu kontūras.

Šīs krievu fotogrāfijas tiek fotogrāfētas no Elektro-L satelīta, kurš, galvenokārt, tiek izmantots kā meteroloģiskais satelīts un atrodas 36 000 km augstumā virs ekvatora. Elektro-L sūta uz Zemi pa vienai bildei reizi pusstundā, bet, ja nepieciešams, tas var arī nosūtīt pa bildei katrās 10 minūtēs.

Varētu šķist, ka Elektro-L fotogrāfijas ir labākas un uzskatāmākas par NASA's daudz reālākajiem attēliem. Taču Dr. Roberts Simons (Robert Simmon) no NASA Zemes Observatorijas, teica, ka krievu bildes nav ne labākas ne sliktākas par NASA's satelītu uzņemtajām fotogrāfijām.

Bildes no Elektro-L:

Un šī NASA's bilde, kas izskatās daudz līdzīgāka, kā to redz ar cilvēka aci:

Elektro-L satelīts vēl Zenit fabrikā pirms palaišanas šī gada Janvārī:

Neredzamā fotokamera

Vācu fotogrāfs Chris Marquardt kopā ar zinātniekiem no Maksa-Planka Institūta izveidojuši fotokameru, kuras filmiņu neietekmē apkārtējā dienasgaisma. Attēls uz speciālā filmas papīra (desintizēts papīrs) veidojas tikai no fokusētās gaismas, kas nāk caur objektīvu. Tā, kā apkārtējā gaisma filmiņas papīru neietekmē, tad fotokamera var būt caurspīdīga un tāpēc, reklāmas nolūkos to sauc arī par The Invisible Camera (Neredzamā fotokamera).

Pašlaik notiek fotokameras testēšana, lai iegūtu maksimāli daudz attēlu piemēru un redzētu vai šī fotokamera varētu būt praktiska. Ievērojami ir tas, ka var uzņemt kvalitatīvus attēlus ar līdzvērtīgu 1500 ISO. Jebkurš, kam ir kāda sajēga no fotogrāfēšanas, var pieteikties testēt fotokameru, neatkarīgi no tā, kurā valstī dzīvo. Visa aprīkojua un pamācību instrukciju sūtījumi tiks apmaksāti. Pieteikties šeit.



Daži piemēri:

Otrs oficiālais paziņojums no Nikon saistībā ar Japānas tradēģiju

Nikon izsludināja jau otro oficiālo paziņojumu, kas saistīts ar traģiskajiem notikumiem Japānā un kādu ietekmi uz Nikon tālāko darbību tie varētu atstāt.

Paziņojums īsumā bija tāds, ka, pirmkārt, tika apstiprināts, ka viens no korporācijas darbiniekiem ir miris, bet trīs citi pašlaik ir bezvēsts pazuduši. Vienā no rūpnīcām ir bojātas iekārtas un aprīkojums un darbs pašlaik ir pilnībā apturēts. Arī citās rūpnīcās ir dažādi bojājumi.

Vairāki portāli ziņo, ka Nikon plāno daļu no objektīvu ražošanas rūpnīcas pārcelt uz Malaiziju. Malaizijas uzņēmums VTEC Berhad jau izgatavo objektīvu cilindriskās daļas, tāpēc, ļoti iespējams, tā varētu būt vispiemērotākā kandidāte, kur atradīsies Nikon objektīvu rūpnīca.

Šeit var lasīt oficiālo paziņojumu.